Papīra objekti

No mūku vienkāršas un aizraujošas ilustrācijas, izmantojot franču diplomātu, kurš no savām “precīzām” kartēm izlaida visas musulmaņu vietas, uz spāņu jezuītu zinātnieku, kurš uzrasēja vēlāk arheoloģiski apstiprinātus elementus: Nacionālās bibliotēkas Dr Milka Levy-Rubin Izraēla pēta dažādas Jeruzalemes pārmaiņas, kā to redzēja kristiešu svētceļnieki, pētnieki un zinātnieki.

Gadu gaitā cilvēki visā pasaulē sapņoja par Jeruzalemi un gribējās to redzēt. Viņi ierasēja pilsētas kartes, bieži vien bez reālām ģeogrāfiskām vai topoloģiskām zināšanām. Dr Milka Levy-Rubin, humanitāro zinātņu kolekcijas kuratore Izraēlas Nacionālajā bibliotēkā, izpēta dažādas pilsētas transformācijas, izmantojot tās senākās kartes.
“Mums ir Jeruzalemes kartes ļoti plašā laika diapazonā,” saka Dr Levy-Rubin, pirms izvelk vienu no senākajiem un īpašajiem – mūku karti. “Ir dažāda veida kartes, kurām var būt pilnīgi atšķirīgi mērķi. Karte nav absolūti objektīva. Dažreiz ir mēģinājums prezentēt pilsētu “kā tas ir”, bet citreiz cilvēki to dara par labu iedomātai Jeruzālemei. ”
“Šobrīd saistība ar kartes mērogu un virzienu, no kuras tā tiek piesaistīta, nepastāvēja pirms 200 gadiem. Tātad daudzos gadījumos cilvēki skatās uz kartēm un saka: “Tā nav karte, tā ir rasējums, jo tai ir panorāmas perspektīva.”
Kur vecie laiki ieskicēja Jeruzalemes pilsētas kartes? Kristieši kopumā un it īpaši katoļi.
“Kristiešu pasaule izstrādāja spēcīgu iezīmju rasēšanas tradīciju,” saka Dr Levy-Rubin. “Daži no sketchers bija svētceļnieki, kas faktiski apmeklēja Jeruzalemi, un daži bija pētnieki un zinātnieki, kas pētīja Jeruzalemes struktūru Bībeles laikos un Jēzus laikā, un pēc tam centās to atjaunot.
“Nav nevienas Jeruzalemes ebreju kartes,” viņa uzsver. “Kaut arī ir dažādi pilsētas rasējumi, karte nav. Musulmaņu pasaulē galvenokārt ir attēloti Tempļa kalni, bet atkal – nevis no pilsētas. ”

Mūks, kurš uzrasēja Jeruzalemi

Saskaņā ar Dr Levy-Rubin, Jeruzalemes centrāle kristietībā ir milzīga, it īpaši ņemot vērā pagājušās nedēļas grāmatas par Jēzus dzīvi, kas notika dažādās vietās visā pilsētā. “Jeruzaleme ir vissvarīgākā notikuma vieta kristietībā, un šī virsotne ir kaut kas labs kristietis, kuru vēlētos iedomāties. Tas ir, kur kartes nāk. ”

“Mūku karte” tika veidota no panorāmas skatu no Olīvu kalna, kur no kristiešu svētceļniekiem ieradās “(Foto: Izraēlas Nacionālā bibliotēka)
“Mūku karte”, kas ir aptuveni 1590. gada rasējums, ir pirmā Levy-Rubin iesniegtā karte, un tā tiek uzskatīta par vienu no senākajām bibliotēkas kolekciju kartēm. Lai arī tās ilustrētājs palika anonīms, pētnieki uzskata, ka viņš ir franciskāļu mūks, kurš dzīvoja Jeruzalemē.
“No austrumiem – no aļņu kalna paveras skats no putna lidojuma, no kurienes svētceļnieki aizgāja un vēroja pilsētu. Karte tika izveidota Mamluk periodā, kad pilsēta bija musulmaņu valdīšanas stadijā, un kristiešiem nebija ļauts brīvi staigāt. No 14. gadsimta franciskāņi pieņēma “Svēto Zemju sargus” un uzņemas atbildību par svētceļnieku grupām, uzturoties un vadot tos slēgtos maršrutos, par kuriem iepriekš tika panākta vienošanās.
“Tas ir ļoti naiva karte,” piebilst Levi-Rubins. “Tas ir vienkāršs un apburošs rasējums, un jūs varat redzēt svētceļniekus uz malām. Karte attēlo virkni nozīmīgu vietu, un sarkanās līnijas atrasē maršrutus, kurus veda svētceļnieki no vienas vietas uz otru. Svētā kapa baznīca tiek pagriezta uz austrumiem, tāpat kā daudzās citās kartēs, lai parādītu karti vērstu priekšu, kas atrodas citā virzienā. Jūs varat redzēt franciskāņu savienojumu ziemeļu daļā pilsētu, no kurienes ilustrators varēja nākt. ”
Pētnieks norāda uz pusmēness (simbols islāma), kas atrasēts visā kartē. “Tas šķiet acīmredzams, taču lielākā daļa kristīgo karšu nav ieinteresētas prezentēt musulmaņu klātbūtni pilsētā. Drīzāk viņi cenšas parādīt Jeruzālemi virtuālajiem svētceļniekiem, pārlūkojot grāmatu, jo viņi vēlētos redzēt pilsētu. Tāpēc lielākajā daļā karšu pilsēta ir musulmaņu noslēpums. Kalna dome tiek saukta par Zālamana templi, un Al-Aqsa mošeju sauc par “vietu, kur Jaunava tika pasniegta Templī” (pēc kristīgās tradīcijas). Šis ir reta gadījums, kurā tas nenotika, lai gan tā ir ļoti kristīga karte, kurā ir visas kristietības svarīgās vietas. Pilsēta neizskatās arī Eiropā, un ēka, šķiet, ir autentiska, salīdzinot ar daudzām citām kartēm. ”

Kristiešu redzējums par Jeruzalemi

Vēl viena īpaša karte bibliotēkas kolekcijā ir saistīta ar franču diplomātu no tiesas King Louis XIV, nosaukts Des Hayes. “Viņš tika slepeni nosūtīts uz austrumiem,” saka Levy-Rubin, “un vēlāk uzrakstīja pārskatu par viņa ceļojumiem, ieskaitot karti, kuru viņš izmantoja no Jeruzalemes. Ceļojuma apraksts un karte vēlāk tika publicēta kā grāmata Parīzē 1621. gadā.

Des Hayes karte. “Visas vietnes ir uzrādītas viņu kristiešu vārdā” (Foto: Izraēlas Nacionālā bibliotēka)
“Īpaša lieta par šo karti ir tā, ka tā izskatās, ka kartes, ar kurām mēs esam pazīstami, parādot pilsētu” no augšas. ” Tas ir arī ļoti lojāls realitātei. To nevar saukt par “precīzu karti”, bet tas ir ļoti precīzs. No otras puses, atsaistot “mūku karti”, uz šīs kartes nav neviena pusmēness, un visas vietnes tiek uzrādītas viņu kristiešu vārdos, tādā veidā skatītājam pārraugoties vai maldinot. ”
Atšķirībā no franču diplomāta precizitātes, kurš pat apmeklēja pilsētu, vienu no senajām kartēm kolekcijā radīja kristiešu zinātnieks Nicolas de Lyra, kas dzīvoja no 13. gs. Beigām līdz 14. gadsimta vidum. Tā bija viena no pirmajām kartēm, kas izdrukāta Nirnbergā 1487. gadā.

Nicolas de Lyra karte. Detalizēts nākotnes templis (Foto: Izraēlas Nacionālā bibliotēka)
Zinātnisks Sorbones absolvents bija viens no ietekmīgākajiem bibliskās eksegezes praktiķiem, kas lielu uzsvaru lēma uz burtisku precizitāti. Saskaņā ar Levī-Rubina teikto viņš savā darbā izmantoja diezgan daudz Rashi komentāru, un karte tika atrasta Ezekiela grāmatas eksegetiskajā komentārā, kurā iekļauts detalizēts nākotnes templis.
“Šis apraksts izraisīja daudzu cilvēku iztēles, kas attiecīgi mēģināja atjaunot Tempļus. Tomēr karte ir raksturīgāka par Jeruzalemes aprakstu Jaunajā Derībā, un tā koncentrējas uz Jeruzalemes kopējo aprakstu, nevis tikai uz Templi. Mēs redzam simetrisku pilsētu ar 12 vārtiem, vienu katrai Izraēlas cilts vietai. Nav tādas struktūras, kas raksturotu templi kā Džona Apokalipse, bet tikai skaista pilsēta ar izteiksmīgām ēkām. Pilsēta izskatās ļoti eiropiešu, bet tā kā tā ir iedomāta Jeruzalemes karte pēc Mesijas ierašanās, šeit nav mēģinājumu atspoguļot realitāti. ”

Dieva uzskati par Jeruzalemi

Vairāk “mūsdienu” karti, sākot ar 1734. gadu, radīja izdevējs Seutter, kurš izmantoja divu citu zinātnieku izstrādātu Jeruzalemes modeli. “Tas galvenokārt ir divas kartes vienā lapā. Augšējais senais laikmets Jeruzālemi uzrāda “Jēzus Jeruzaleme”, pilnīgi iedomāties, no augšas. Otrais piedāvā Jeruzālemi ar putna lidojumu. ”

Seuttera karte. Divas kartes vienā lappusē (Foto: Izraēlas Nacionālā bibliotēka)
Divas trešdaļas no lapas ir veltītas senai kartei, ko radījis spāņu zinātnieks Villalpando. “Šajā laikā nebija autortiesību problēmu,” saka Levy-Rubin, tādēļ lielākā daļa karšu faktiski ir vairāk vai mazāk apliecinātas kāda cita darba kopijas. No mūsu 13 300 mapēm mūsu kolekcijā puse ir vienas avota kopijas.
“Villalpando bija spāņu jezuītu zinātnieks un arhitekts. Viņš uzrakstīja slavenus eksektēzes komentārus par Ezekielu grāmatu un ieguldīja daudz darba, lai atjaunotu Templi, tāpēc kartē ir iekļauta ļoti īpaša Templa rasēšana, piemēram, veids, kā viņš raksturoja Tempļa kalnu kā sēdi uz milzīgu atbalsta sijas. Mūsdienās mēs zinām no arheoloģijas viedokļa, ka tas ir pareizi aprakstīts. Viss kartes skatījums ir no augšas, bet tādā ortogrāfiskā projekcijā, kas nav plakana, bet trīsdimensiju.
“No otras puses, karte ietver dažādu Bībeles eju sajaukumu. Piemēram, grieķu akras cietoksnis, kas tika uzcelts, lai uzraudzītu Hasmūnijas karalisti, ar nosaukumu “Salem, Melhizedeka pilsēta” kopā ar Dāvida pilsētu. Viņš atdzīvināja Bībeles pilsētu laikos un vietās.
“Vēl viena interesanta lieta par šo karti ir tā, ka viņš uzrasēja Jeruzalemi un Templi no Dieva viedokļa debesīs, kas ir intriģējoša dimensija. Jānorāda, ka Inkvizīdi Villalando arestēja par “kļūdainu Svēto Rakstu komentāru” un tika attaisnots. ”
Protams, šī nav vienīgā neprecizitāte. Levy-Rubin norāda uz lapas apakšdaļā esošo karti, kas tiek uzskatīta par vēl precīzāku. “Tas, iespējams, tika uzrasēts saskaņā ar Merian vai Jason modeli, kas raksturo Kidronas ieleju kā plūstošu Eiropas upi ar plašu tiltu, kas to atdala no pilsētas. Protams, nav saiknes starp Eiropas iztēles un Kidronas realitāti – sezonas plūsmu, kurā ziemā ir ļoti maz ūdens, ja tāds ir.
“Apakšējā kartes daļa tiek parādīta, kā mēs aprakstījām mūka kartē, no kristietības viedokļa, ar Džefatosu, Jozapata ieleju un Jaunavas Marijas kapenes centrā un Dāvida pilsētu pa labi , un svētceļnieki ir redzami staigā ar spieķi rokās uz to. Augšā virs Rock Dome ir kaut kas, kas varētu būt pusmēness, taču tas ir vienīgais karstuma karstums. No otras puses, virs Svētā kapa baznīcas baznīcas ir krustojumi, kas šajā laikā noteikti nav ap to. ”

Britu “politiskā pareizība”

Lielbritānijas 1924. gada karte trīs valodās – angļu, ebreju un arābu – sniedz gandrīz pilnīgu identitāti starp trim, un ir lojāla realitātei.

Britu karte angliski, ebreju un arābu valodā. Pilnīga identitāte starp trim valodām (Foto: Izraēlas Nacionālā bibliotēka)
“Brits zina, ka viņi valda pilsētu, kurā ir gan ebreji, gan musulmaņi. Atlasītie vārdi ir atbilstoši tam, kā viņi ir zināmi dažādās reliģijās. Piemēram, ebreju kartē saka Hār Habaits (templis), Misgads Omars (Omaras mošeja), Misgad al-Aqsa (Al-Aqsa mošeja, Urvot Shlomo (Solomona stabiņi) un Sha’ar Harachamim (Gate of Arciālas kartes vietā Templa kalna vietā teikts, ka Haram al-Sharif un Rietumu mūra ir Al-Buraq. Gaidīšanas vārds angļu un musulmaņu versijā ir Zelta vārti (saskaņā ar kristiešu versiju ), un visas vietas ir atrasētas kartē.
“Karte arī ļauj mums redzēt ielu nosaukumus Lielbritānijas mandātu laikmetā: mūsdienu Rambana ielu Rehavia sauca par Gazas ceļu, jo Gazas iela, kas noveda pie Gazas, vēl nebija pavedusi. Hillel ielu neeksistēja, bet tika prezentēts kā Bezalela ielas turpinājums. Brits apzināti daudzām ielām nodeva krustnešu un kristiešu ķēniņu vārdus. Ha Ayin-Het ielu, ko mēdza saukt par Bouillon Street Godfrey, Džulijs pārvērsās King David Street, un Melisende kļuva par Helēnu Hamalku (Helēnu Hamalka).
Tas ir ļoti interesanti redzēt pilsētas robežas šajā kartē, kā to redzēja brits.

“Tas ir. Pilsētas dienvidu daļa ir redzama kartē tikai daļēji. Ziemeļu robeža ir Ebreju universitāte, kas tika atklāta 1925. gadā, un ziemeļaustrumu robeža ir Augusta Viktorija. Pilsētas dienvidu daļa ir tukša vieta. Nav ielu nosaukumu un nav nekādu ēku un māju rasējuma.
“Politiski tas ir ļoti interesants karte. Brits ir “spēlē spēli” šeit: no vienas puses, tie neslēpj nevienu vietni. No otras puses, viņi pārliecinās nosaukt visas vietnes atbilstoši pilsētas reliģiskajai un politiskajai jutībai tajā laikā